Medicīnas nozarē strādājošo algu palielināšana bija viena no centrālajām tēmām pirms vēlēšanām! Kā ir tagad? Pagaidām no deputātiem dzirdams vienīgi tas, ka algas ir jāpalielina, bet, kur ņem šo naudu, neviens tā arī līdz šim nav pateicis, raksta portāls la.lv.
Kaut gan pirms vēlēšanām visas partijas sauca finanšu avotus, tagad par tiem vairs nerunā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kopā ar Veselības ministriju meklē risinājumus, lai mediķi 2019. gadā nepaliktu bez algu palielinājuma. Lai algas pieaugtu par 20%, kā tas ir fiksēts jau 2017. gadā, kad valdība lēma par veselības sistēmas reformu, un nostiprināts aizvadītajā nedēļā valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā, papildus nepieciešami 87 miljoni eiro.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura ir arī Saeimas deputāte un pārstāv Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, sacīja, ka mūsu valstī nav naudas maisa un piena upes, kur pasmelties naudu.
Būšot nepieciešama politiskā griba, lai izšķirtos, kam dot priekšroku, piešķirot papildu līdzekļus – līdztekus mediķu algām esot vēl daudz citu vajadzību.
Finanšu ministre sacīja, ka Eiropas Komisijai (EK) iesniegtais 2019. gada valsts budžeta plāns esot “džentlmeņa komplekts”, lai jaunā valdība varētu sākt 2019. gada valsts budžeta veidošanu no stabila pamata. Šajā komplektā nav paredzēta nauda mediķu atalgojuma palielinājumam.
“Papildu finansējuma iniciatīvas autoriem vajadzētu nākt ar savu piedāvājumu, kur rast šo finansējumu,” sacīja finanšu ministre un reizē deputāte. Savukārt veselības ministre un Sociālo un darba lietu komisijas pārstāve Anda Čakša ir pārliecināta, ka neesot iespējams algu palielinājumam nepieciešamos miljonus sameklēt no kādām veselības aprūpes iekšējām rezervēm.
Algu jautājums ir nonācis strupceļā, tāpēc Veselības ministrija cenšas atrast vismaz kaut kādu risinājumu un ir izstrādājusi grozījumus Ārstniecības likumā par papildu darbu ārstniecības personām, kurus steidzamības kārtā vakar apsprieda Sociālo un darba lietu komisija.
Ministrija piedāvā piecu gadu pārejas periodu, līdz kuram atļaut strādāt desmit virsstundas nedēļā virs Darba likumā noteiktajām astoņām stundām, tādējādi cerot vismaz daļēji risināt medicīnas speciālistu nepietiekamības jautājumu. Taču par šīm virsstundām, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, ir jāmaksā dubultā.
Astoņām likumā atļautajām un piecām papildu stundām finansējuma pietiek, un tie ir 16 miljoni eiro, toties piecām, ko ministrija pielikusi klāt, naudas nav un, kā varēja spriest pēc tā, ko sacīja Finanšu ministrijas pārstāve, kura piedalījās sēdē, nebūs.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris bija pārsteigts, ka ministrija neesot ņēmusi vērā aizvadītās nedēļas Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē panākto vienošanos, ka tiek noteikts nevis piecu, bet gan trīs gadu pārejas periods, kurā atļautais virsstundu skaits nepārsniedz 16 stundas. Ministrija to vēlas pagarināt vēl par divām stundām.
LVSADA arodorganizācijās patlaban notiekot diskusijas par virsstundu skaita palielinājumu. Tiekot ņemti vērā divi nosacījumi – ja tiek un ja netiek palielināta alga. Arodorganizācijām ir piedāvāts arī variants, ka šis priekšlikums ir diskriminējošs un nepieņemams pēc būtības.
A. Čakša: “Mēs esam nonākuši mazliet šizofrēniskā situācijā – vispirms mēs cīnāmies, lai samazinātu virsstundas, bet tagad ejam uz stundu pagarinājumu. Kopā ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību esam ķērušies pie pagaidu risinājuma, kurš arī var iestrēgt, jo bez papildu līdzekļiem to nevarēs īstenot.”
VM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško deputātiem skaidroja, ka, ļaujot mediķiem strādāt vairāk, vismaz daļēji varēšot aizpildīt tukšās darba slodzes ārstniecības iestādēs. Viņa pastāstīja, ka, izanalizējot no neatliekamās medicīniskās palīdzības diennakts stacionāriem saņemto informāciju, ministrija aprēķinājusi, ka tajos trūkst vairāk nekā 400 darbinieku.
Savukārt Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs iepriekšējā ar naudas meklējumiem saistītajā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja deputātus, ka, ņemot vērā Latvijas Ārstu biedrības konferencē ziņoto, šogad Latviju pametuši 217 ārsti, bet piecos gados – vairāk nekā 1000 ārstu. “Ja kopējā ārstu saime ir nedaudz virs 7000 ārstu, tad tūkstotis ir aizgājis. Mums ir informācija, ka kādā slimnīcā kāds ir atgriezies, bet tie ir desmiti, varbūt simts, bet aizbraucis ir tūkstotis. Ja Saeima strauji nerisinās algu jautājumu, tad patiešām iestāsies krīze. Viss ir jūsu rokās!” atzina Kalējs.
No Veselības aprūpes finansēšanas likuma tika izņemta norma par veselības aprūpes finansējuma secīgu pieaugumu.
Toreiz veselības ministre neizrādīja aktīvu rīcību, lai šī norma tiktu saglabāta, jo viņas partijas biedri – valdības vadītājs Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola – bija pret pieauguma saglabāšanu likumā. Taču tagad Čakša, būdama arī Saeimas deputāte, solīja pacīnīties, lai šo likuma normu atjaunotu. Ja iepriekš nebūtu pieļauta šī kļūda, tad šodien mediķu algu pieaugumam nepieciešamie miljoni būtu ierakstīti EK iesniegtajā 2019. gada valsts budžeta plānā un būtu likumīgs pamats tam, lai kādam nerastos jautājums, vai mediķiem ir jādod priekšroka, dalot valsts budžeta naudu.